Austrija | Par Austriju

Vispārējā informācija par Austriju, pilsētas un kurorti Austriju, valūta, svētki, klimats Austriju, potēšanas, vīzas.

Galvaspilsēta. Vīne

Ģeogrāfija. Valsts atrodas Eiropas centrālajā daļā svarīgāko no Rietumeiropas uz Dienvidaustrumeiropu un no Ziemeļeiropas uz Dienvideiropu vedošo starptautisko ceļu krustpunktā. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos – ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos – ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos – ar Šveici un Lihtenšteinu. Austrija ir kalnaina zeme. Kalni un piekalnes aizņem aptuveni 80 % valsts teritorijas. 63 % valsts teritorijas aizņem jaunā Austrumu

Alpu kalnu sistēma. Austrumu Alpu kalnu grēda stiepjas pāri visai valstij un veido galveno kalnaino valsts daļu. Otru kalnaino valsts daļu aizņem Rietumu Alpi (tie ir augstāki un šaurāki par Austrumu Alpiem). Dienvidu Alpi ir visaugstākie, rietumos īpaši izceļas Cillertāles (Zillertal), Otctāles (Otztal) un Augstā Tauerna (Hohe Tauern) kalnu masīvi. Šīs valsts kalnu grēdu vidējais augstums ir no 500 līdz 1500 metriem. Augstākais kalns Austrijā ir Grosglokners (Grossglockner), kura augstums ir 3797 metri.

Administratīvais iedalījums. Austriju veido deviņas federālās zemes: kādreiz tās bija atsevišķas firstistes: Augšaustrija (administratīvais centrs – Linca), Burgenlande (Aizenštadte), Forarlberga (Bregenca), Karintija (Klangenfruta), Štīrija (Graca), Tirole (Insbruka), Vīne (Vīne), Zalcburga (Zalcburga), Lejas Austrija (Sanktpoltena).

Klimats. Vidējs kontinentālais klimats, kas no piejūras klimata pāriet kontinentālajā. Maigas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra janvārī – 0–5 grādi zem nulles. Sniegs nesaglabājas visas ziemas garumā. Vīnē vidējā gaisa temperatūra janvārī – 2 grādi zem nulles. Mūžīgā sasaluma zemākā robeža atrodas 2700 metru augstumā virs jūras līmeņa. Sarežģītā reljefa dēļ, Alpos klimatiskie apstākļi ir ļoti daudzveidīgi. Kalnos jūtama vertikālo zonu likuma ietekme: kāpjot kalnā, gaisa temperatūra ik pēc 100 metriem pazeminās aptuveni par 0,5–0,6 grādiem, tādēļ augšā valda aukstais Alpu klimats. Ziemā kalnos ir ļoti daudz nokrišņu, tādēļ kalnu nogāzēs sakrājas biezs sniegs. Atkušņa laikā vai pēc ilgstošas snigšanas veidojas noslīdeņi, lavīnas.

Iedzīvotāji. 8,2 milj. (2006. gada jūlijs). 90,9 % valsts iedzīvotāju ir austrieši, 1,5 % – slovēņi, ungāri, čehi, slovāki, čigāni, kā arī turki, bosnieši, serbi un horvāti. Visblīvāk apdzīvotie rajoni atrodas valsts ziemeļaustrumos un austrumos. Pilsētu iedzīvotāji veido 77 % no visiem valsts iedzīvotājiem.

Nauda. Naudas vienība Austrijā ir eiro (EUR).

Valoda. Valsts valoda ir vācu valoda, taču dažādās federālajās zemēs runā dažādos dialektos. Sarunvalodas galveno daļu veido alemanas un bavāriešu dialekti, kas ievērojami atšķiras no literārās vācu valodas.
Liela daļa austriešu zina angļu valodu. Tomēr, iepazīstoties ar ēdienkarti, nereti nākas saskarties ar problēmām. Tādēļ, ja esat nolēmuši doties uz kādu ciematiņu, ieteicams iegaumēt vismaz dažas frāzes vācu valodā. Austriešu dialekti ir tik savdabīgi, ka tūristi, pat tādi, kuri labi zina vācu valodu, nereti nesaprot vietējo ciematiņu iedzīvotāju runu.

Reliģija. 73,6 % iedzīvotāju ir katoļi, 4,7 % veido protestanti, 4,2 % ir musulmaņi, 0,1 % iedzīvotāju pieder citām reliģiskajām konfesijām, bet 17,6 % iedzīvotāju ir neticīgie un ateisti.

Ēdieni. Austriešu virtuvei raksturīgi sātīgi ēdieni. Ievērojamu vietu tajā ieņem dažādi tradicionālie gaļas ēdieni un daudzi konditorejas šedevri. Austriešu lepnums ir slavenā Vīnes šnicele. Neatņemama austriešu svētku mielasta sastāvdaļa ir asinsdesas. Katrā no deviņām Austrijas federālajām zemēm ir savi neordināri ēdieni, piemēram, Burgenlandes virtuvē centrālā vieta pieder polentai (mamaligai) – kukurūzas miltu putrai, kuru gatavo visdažādākajos veidos. Cieņā ir vistas gaļas, zoss gaļas vai zivju ēdieni. Zalcburgas un Tiroles apgabalos virtuves valdnieces ir klimpas ar dažādiem pildījumiem: gaļu, spinātiem vai sieru.
Austrija pārsteidz ar saldo miltu ēdienu pārpilnību: dažādu veidu ābolu pīrāgiem, vaniļas biskvītiem, kurus papildina dažādu veidu rieksti un augļi, gardi pudiņi. Austriešu konditoru lepnums ir visā Eiropā slavenā strūdele, kuru gatavo no dažādiem augļiem, rozīnēm un kanēļa.

Dzērieni. Austrieši dievina kafiju. Ikvienā Austrijas kafejnīcā no šā dzēriena dažādās pārpilnības vai raibs gar acīm griežas. Kafijas baudīšanas kultūra Austrijā ir izkopta līdz pilnībai un ir sasniegusi tādu līmeni, ka, ja Jūs vienkārši pasūtīsit kafiju, Jūs var nepareizi saprast, jo ir jāpiemetina, kādā veidā un ar kādām garšvielām dzēriens pagatavojams. Vislielākajā cieņā ir kapučīno ar pienu vai saldo krējumu, kas pārkaisīts ar kakao pulveri un šokolādes skaidiņām. Austrijā lielā cieņā ir alus un vīns. Lielākā daļa vīnu ir baltvīni, kas darīti Austrijā. Nemazāk izplatīts ir karstvīns, kuru pazīst arī ar glitveina nosaukumu – uzkarsēts sarkanvīns, kuram pievienotas dažādās garšvielas. Stipru alkoholisko dzērienu cienītāji var nogaršot Obstleru – dzērienu, kuru gatavo no augļiem. Austrijā pazīstamākā no alus šķirnēm ir „Stiegl“, kurai ir jau vairāk nekā 500 gadu ilga vēsture. Šis dzēriens ir gaišās un vieglās klases alus.

uzdod jautājumu...
Konsultantas +371 66100949 +371 20396029 Darba laiks:
I-V no plkst. 09:00 līdz 18:00
 

Atbildi uz pieprasījumu Jūs saņemsiet 1-2 darba dienu laikā.