Vjetnama | Par Vjetnamu


Vjetnama | Par Vjetnamu

Vispārējā informācija par Vjetnamu, pilsētas un kurorti Vjetnamu, valūta, svētki, klimats Vjetnamu, potēšanas, vīzas.

Galvaspilsēta: Hanoja

Ģeogrāfija: Vjetnama ir valsts Dienvidaustrumāzijā, tā aizņem Indoķīnas pussalas austrumu daļu. Ziemeļos Vjetnama robežojas ar Ķīnu, rietumos ar Laosu un Kambodžu, austrumu un dienvidu daļā to apskalo Dienvidķīnas jūra. Lielāko valsts teritorijas daļu veido kalni augstumā līdz 3143 m, piekrastes daļā zemienes, galvenokārt Honghas (tulkojumā sarkanās) upes (valsts ziemeļos) un Mekongas upes (valsts dienvidos) lejteces deltās. Valsts teritorija stiepjas no Lung Cu ciema (Ha Tuyen province) ziemeļos līdz Rach Tau miestam (Minh Hai province) dienvidos. Kopumā Vjetnama ir S burta formai līdzīga pussala ar tūkstošiem piekrastes salu un arhipelāgu, no kuriem lielākie ir Hoang Sa (Paracel) un Truong Sa (Spratly) arhipelāgi. Vjetnamas kontinentālās daļas platība ir 331, 689 kvadrātkilometri.

Klimats. Vjetnamas dienvidu daļai raksturīgs tropu klimats. Ziemeļiem raksturīgs musonu klimats, kam raksturīga karsta, lietaina sezona no maija vidus līdz septembra vidum un sausa, silta sezona no oktobra vidus līdz marta vidum. Laiku pa laikam laika posmā no maija līdz janvārim Vjetnamas centrālajos reģionos novērojami taifūni, kas bieži izraisa plašus plūdus. Vidējā gaisa temperatūra svārstās nedaudz no 26 grādiem decembrī līdz 29 grādiem aprīlī.

Iedzīvotāji: Iedzīvotāju daudzums –77,311 miljoni. Iedzīvotāju etniskais sastāvs: vjetnamieši 85 – 90%, 3% ķīniešu, kā arī etniskās minoritātes, kurās ietilpst Muong, Thai, Meo, Khmer, Man, Cham un citas kalnu ciltis. Vidējais dzīves ilgums 68,1 gadi. Iedzīvotāju vecuma grupā virs 15 gadiem 6,3% ir analfabēti.

Valoda: Vjetnamiešu valoda. Tiek lietota arī arī franču, ķīniešu, angļu, Khmer valodās, kā arī vairākos cilšu dialektos, piemēram, Mon-Khmer un Malajiešu –Polinēziešu.

Reliģija: budisms, kā arī konfuciānisms, taoisms, Romas katolicisms, islāms, protestantisms, kā arī pāris vietējās cilšu reliģijas.

Naudas vienība: Vjetnamas dongs (10 hao vai 100 su).

Maiņas kurss ir apmēram 1 ASV dolārs pret 15 000 dongu. Apgrozībā atrodas 100, 200, 500, 1000, 2000, 5000, 10 000, 20 000 un 50 000 dongu banknotes. Banknotes, kuru nomināls ir zem 200 dongiem, ir visai bezvērtīgas un tiek izmantotas ļoti reti. ASV dolārs (USD) principā ir otra izplatītākā valūta Vjetnamā. Citas ārzemju valūtas pieņemtas netiek. 1 USD, 5 USD un 10USD banknotes ir izmantojamas dzeramnaudas došanai, maziem izdevumiem, kā arī viesnīcu rēķinu apmaksai. USD tiek izmantots tik plaši, ka bieži vien pa atlikumu jums izdos ASV naudā. Valstī var ievest neierobežotu daudzumu naudas, ja vien to deklarēsiet muitā. Ārzemju valūtu pret dongiem maiana gan viesnīcās, gan Vjetnamas Valsts bankas filiālēs.

Nacionālā virtuve: Galvenais, kas raksturo vjetnamiešu virtuvi, ir rīsi. Rīsus Vjetnamā izmanto gan pamtēdienā, gan saldajos ēdienos. Kā arī augļi, zivis, gaļa, garšvielas un mērces. Katrā ēstuvē var pasūtīt zupu ar zušiem un nūdelēm. Ca phe phin – garšīga vjetnamiešu kafija, kura ir ļoti stipra un ļoti salda.

Kultūra. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir vjetnamieši, kuru vidū dzīvo arī neliels skaits ķīniešu. Vjetnamas kultūra izveidojusies Sarkanās upes un Ma upes deltā, kur cilvēki kopa savus rīsa laukus. Viņi dzīvoja vienkāršu zemnieku dzīvi mazos ciematiņos, kuru centrā atradās sabiedriskais nams. Mūsdienās cilvēki, kas apdzīvo valsts lauku rajonus, joprojām pieturas pie šī dzīves stila. Vjetnamieši daudz ietekmējušies no Konfūcija mācības, kas sevišķi atspoguļojas cieņā pret vecākiem. Neskatoties uz lielajām iedzīvotāju ciešanām kara laikā un lielajiem postījumiem, paši vjetnamieši ir draudzīgi un atvērti un, kas ir sevišķi pārsteidzoši, viņos tikpat kā nav naida pret amerikāņiem. Ielās bērni ārvalstniekus parasti uzrunā ar „Lien Xo”, kas nozīmē „krievs”, tomēr, ja atbildēsiet viņiem, ka esat amerikānis, eiropietis vai austrālietis, viņi to sapratīs.

Iepirkšanās: Vjetnama ir ļoti „lēta” valsts pat ne pārāk lielam naudas maka biezumam. Brīnišķīgi, eksotiski suvenīri maksā tikai dažas sīknaudiņas. Viscaur izvietotas bodītes, tirdziņi un veikaliņi. Āzijas eksotika redzama ik uz soļa. Līdzās jūras gliemežvākiem tiek tirgotas tik neparastas lietas kā kaltēti jūras iemītnieki (jūras zirdziņi, jūras čūskas utml.), ko izmanto vietējie tautas dziednieki. Neparasti sudraba izstrādājumi nemaksā gandrīz neko. Vjetnamā ir liels skaits kopuzņēmumu, kas ražo produkciju eksportam. Piemēram, tādu sporta apģērbu firmu kā „Nike” un „Adidas” filiāles saražoto produkciju vietējā tirgū pārdod par cenām, kas 3-4 reizes lētāka kā citur. Neierobežotas šopinga iespējas.

Ievērojamākās vietas

Nozīmīgākā Vjetnamas reliģija ir budisms. Šīs tēmas ietvaros radīti daudzi mākslas darbi. Atšķirībā no kristiešu kultūras visi budisma mākslas darbi piepildīti ar atbrīvotības un miera garu. Tempļi rada svētku iespaidu. Tajos atrodas zeltīti Budas tēli, kurus nereti attēlo, sēžot simtlapu lotosa ziedā. Lotosa ziedus uzskata par svētiem un ar tiem rotā temļus. Lai pasargātos no ļauniem gariem, pie ieejas vienmēr atrodas atbaidoša pūķa vai tīģera figūra. Nomaļākās vietās un kalnos saglabājušies seni vietējiem dieviem veltīti tempļi, kurus apvij tropu augi. Neatkārtojami Budas atveidojumi, tempļu un klosteru arhitektūra – tas viss harmoniski ierakstās mūsdienu pasaulē. Ar savu izsmalcinātību un greznību pārsteidz imperatoru pilis un parki.

Galvaspilsēta Hanoja ir tipiska vjetnamiešu pilsēta ar tempļiem, pagodām, dīķiem, dārziem, kas uzsver pilsētas saistību ar dabu. Tā vien šķiet, ka visa dzīve norisinās uz ielas, kur uz zemes novietoti augļu krāvumi, uz galdiem dazādas jūras veltes, garšvielas, ziedi. Līdz vēlai naktij taurē automašīnas un motorolleri, veikli traucas tūkstošiem velosipēdistu un velorikšu. Pilsēta nav iedomājama bez Honghas upes un 2 km garā dzelzs tilta pār to (projektējis franču inženieris Eifelis). Hanojas centrā atrodas vietējo iedzīvotāju un tūristu iecienīta atpūtas vieta – ezers, uz kura salas uzcelts Nefrēta kalnu templis. Pie sabiedriskām ēkām izveidoti dīķīši, kuros peld eksotiskas krāsainas zivtiņas, zied lotosi. Daudzviet virs dīķiem uzceltas pagodas. Ir iespējams apmeklēt Vjetnamas Vēstures muzeju, Mākslas muzeju.

Vjetnamas senā galvaspilsēta Hue ir pilsēta, kura vairāk nekā citas pilsētas saglabājusi savu senatnīgo izskatu. Tempļi, pilis un pagodas harmoniski iekļaujas dabas ainavās. Iespējams izbrauciens ar kuģīti pa Smaržu upi, kurā saplūst kanēļa, piparu, krustnagliņu, rožu, piparmētru un citas austrumnieciskas smaržas. Var apskatīt upes krastos atrodošos Forbidden Purple City ar pilīm, tempļiem un Karalisko teātri, kā arī septiņstāvu pagodu Thien Mu ar atjaunotiem bronzas zvaniem, kuru skaņas dzirdamas vairāku kilometru attālumā. Pagodai apkārt ierīkots dārzs, kur uz koku stumbriem zied orhidejas. Hue lagūnas krastā ir arī pludmale ar modernām viesnīcām.

Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Saigona, kas kādreiz dēvēta par Dienvidaustrumu pērli. Ieteicams apskatīt katedrāli, konservatoriju, mākslas galeriju. Var doties izbraucienā pa Vjetnamas kara laikā būvētajiem kanāliem vairāk nekā 200 km garumā, arī pa Mekongas upi, lai aplūkotu Cao Dai templi. Saigonā iespējams apmeklēt Zīda fabriku.

Līdzīgi kā Ķīnā arī Vjetnamā ir Aizliegtā pilsēta. Tā ir Vjetnamas karaļu rezidence, kurā vienkāršā tauta tāpat vien nevarēja ieiet. Mūsdienās šeit no visas pasaules ierodas cilvēki, lai apbrīnotu imperatora pils kompleksu ar daudzām ēkām, dārziem, dīķiem, tempļiem, akmens mauzoleju. Ēkā, kuru sargā pūķi, iekārtots valdnieku dārgumu muzejs.

Vjetnamas daba ir ļoti daudzveidīga. Siltais un mitrais klimats sekmē augu un dzīvnieku valsts pārbagātību. Skatam paveras jaukas ainavas. Daudzviet upēs dzīvo plēsīgās zivis un krokodili, bet krastos indīgas čūskas un mežonīgi zvēri.

Uz austrumiem no Hanojas Halonga līcī pie Hongai atrodas Halonga klintis. No ūdens paceļas tūkstošiem salu un saliņu, kas ir ērmīgi kaļķakmens veidojumi kolonnu izskatā vai kuras lietus un vējš ir izveidojis dīvainās formās. Lielākās salas ir Bamuna un Katba. Salas klāj tropiskie lietus meži. Halongas līcī pastāvīgi dzīvo apmēram 300 ģimenes. Viņu mājvieta ir „peldošie namiņi”, t.i. laivas ar bambusa jumtu. Ja tuvojas taifūns, peldošās mājvietas meklē patvērumu izskalotās klinšu grotās. Tūristiem iespējami braucieni ar laivām pa līci.

uzdod jautājumu...
Konsultantas +371 26955551 +371 20396029 Darba laiks:
I-V no plkst. 09:00 līdz 18:00
 

Atbildi uz pieprasījumu Jūs saņemsiet 1-2 darba dienu laikā.