Kostarika ir valsts Centrālamerikā, kas atrodas šaurā joslā starp Karību jūru (ziemeļos) un Kluso okeānu (dienvidos). Ziemeļos valsts robežojas ar Nikaragvu, bet austrumos ar Panamas Republiku. Valsts piekrastes reģionos dominē līdzenumi (dienvidu piekrastē iegravēti līčos un pussalās), kuros dominē lauksaimniecības ainava. Valsts centrālajā daļā atrodas augsti Kordilleras kalni, kas klāti ar mūžzaļiem tropu mežiem. Kalnos ir daudz aktīvu un apdzisušu vulkānu. Klusajā okeānā Kostarikai pieder netālu esošās Čiras, Kano un Kokosu salas. Kostarika ir iecienīta tūristu valsts. Pateicoties pietiekamai drošībai, attīstītajai infrastruktūrai un iekšējai stabilitātei, valsts ir visvairāk apmeklētā valsts Centrālamerikas reģionā. Valsts pievērš lielu uzmanību dabas aizsardzībai, pat 25% no kopējās teritorijas aizņem aizsargājamās teritorijas, galvenokārt tropu meži. Pateicoties šīs valsts politikai, valstī ir saglabājušās daudzas vērtīgas augu sugas, un reģionā apdraudētās dzīvnieku sugas ir atradušas patvērumu. Valsts ir viena no pirmajām valstīm, kas attīstīja ekotūrismu. Atšķirībā no kaimiņvalstīm reģionā, Kostarikas attīstība ir bijusi diezgan stabila, pateicoties kurai valsts ir bagātākā Centrālamerikā. Pateicoties senajām demokrātijas tradīcijām, ir izdevies izvairīties no kariem, lieliem nemieriem un apvērsumiem, pēdējais no tiem notika 1948. gadā. Lai izvairītos no militāristu ietekmes uz politiku, armija tika likvidēta 1949. gadā, tādējādi padarot valsti par vienu no retajām valstīm bez militāras struktūras.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR VALSTI.

Platība – 51 100 km².

Iedzīvotāju skaits – 4 905 626 (2017).

Galvaspilsēta – Sanhosē.

Valoda – spāņu.

Valūta – Kostarikas kolons.

Reliģija – kristieši katoļi (81%).

Telefona kods +506.

Elektroenerģijas spriegums ir 110 V (60 Hz). Elektrības kontaktdakšas ir A un B tipa (nepieciešams adapteris).

VĪZA.

Latvijas pilsoņiem nav nepieciešama vīza ceļošanai uz Kostariku, ja uzturēšanās ilgums nepārsniedz 90 dienas. Nepieciešama pase ar derīguma termiņu, kas pārsniedz 6 mēnešus.

KLIMATS.

Kostarikā valda musonu subekvatoriālais klimats ar bagātīgu gada nokrišņu daudzumu un nelielām sezonālām temperatūras svārstībām. Valsts austrumu daļā gadā nokrīt 2500–5000 mm nokrišņu (līst visu gadu), bet valsts ziemeļu piekrastē – 1500–2000 mm. Ziemeļos izšķir lietus (decembris–aprīlis) un mitro (maijs–novembris) sezonu. Ir sezonālas vētras un plūdi. Vidējā gada diennakts temperatūra piekrastes un līdzenumu reģionos ir aptuveni 27 grādi, centrālajā daļā aptuveni 22 grādi pēc Celsija. Visu gadu valda augsts gaisa mitrums (apmēram 80%).

APSKATES VIETAS.

Arenala vulkāna nacionālais parks — šis nacionālais parks ir slavens ar šeit esošo Arenala vulkānu, kas nepārtraukti izvirst kopš 1633. gada. Dienas laikā var dzirdēt apslāpētu troksni un sprādzienus, kas nāk no vulkāna. Šajā nacionālajā parkā ir viesnīcas, kas piedāvā patīkamu apkalpošanu un neaizmirstamus skatus.

Tortuguero nacionālais parks — nacionālais parks Kostarikas ziemeļaustrumos pie Karību jūras. Nacionālais parks aizsargā tropiskos džungļus ar to bagātīgo bioloģisko daudzveidību. Jūras bruņurupuči atved savus mazuļus uz Karību jūras piekrasti.

Manuela Antonio nacionālais parks — šis nacionālais parks bija viens no pirmajiem ekotūrisma galamērķiem Kostarikā un joprojām ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem. Šajā parkā ir daudz ainavisku vietu, var apbrīnot savvaļas dzīvniekus, tropiskos zaļumus, ko ieskauj kalnu grēda.

Monteverdes rezervāts — izveidots Tilarána vulkāna nogāzēs 1400 m augstumā. Šajos mežos mīt ļoti dažādas dzīvnieku sugas. Parka tuvumā ir daudz viesnīcu. Apmeklēšanas vietas: tauriņu dārzs, debesu tiltiņi, kas uzstādīti virs džungļiem, putnu barošanās vietas.

Poas vulkāna nacionālais parks – šajā nacionālajā parkā var redzēt 2704 m augsto Poas vulkānu, kas ir viens no aktīvākajiem. Šeit ir platforma, no kuras var redzēt tvaika mākoņus, kas paceļas no galvenā krātera.