Grieķija. Atpūta Krētas salā

GRIEĶIJAS SALU PORTRETS
No tūkstošiem mazu un lielu Grieķijai piederošu salu mūsdienās pastāvīgi apdzīvotas ir tikai apmēram simts. Tikai 10 procenti no vairāk nekā desmit miljoniem valsts iedzīvotāju dzīvo salās, un gadsimtiem ilgi liels skaits Grieķijas salinieku dzīvo ārzemēs: mūsdienās vairāk nekā puse grieķu mīt ārpus savas valsts teritorijas. Grieķijas salas pēc lieluma ir ļoti dažādas – sākot ar neapdzīvotām klintainēm un beidzot ar tādām lielām salām kā Krēta un Eiboja. Salu vēsture cieši saistīta ar jūru, pa kuru šeit ieradušies kolonisti un iekarotāji un kura noteikusi šejienes iedzīvotājiem raksturīgo dzīvesveidu; tagad tā piesaista miljoniem atpūtnieku. Katrai salai ir savs individuāls raksturs, kas izveidojies dabas, klimata un kultūras mantojuma mijiedarbē. Tajās atrodami gan vēstures pieminekļi, gan nomaļas, kalnainas vietas, gan arī neparasta pludmaļu dažādība.
Grieķijas salu un pilsētu dzīve mainījās 20.gadsimtā, kaut arī nācās pārdzīvot okupācijas un kara gadus, tostarp arī pilsoņu karu, kas beidzās tikai pēc 1967.-1974. gada militārās huntas režīma. Pēdējos gados ienākumi no tūrisma un ES atbalsts palīdzēja daudzām salām no atpalikušām nomalēm kļūt par pārtikušām teritorijām. 

KLIMATS
Visās Grieķijas salās parasti valda garas, sausas vasaras un maigas, lietainas ziemas. 
Pavasaris – iezīmē tūrisma sezonas sākšanos salās. Pavasaris salās ir visskaistākais gadalaiks, kad uzplaukst sarkanu magoņu, kumelīšu un savvaļas alpu vijolīšu ziedi. Ziemeļu salās aprīļa beigas var būt lietainas, savukārt Krētā pavasaris parasti ir silts un saulains.
Vasara – karstā svelme izkaltējusi visu zāli, tūrisma sezona ir pilnā plaukumā. Vasaras tveici dažbrīd mazina spēcīgas ziemeļu vēja (meltemi) brāzmas no Egejas jūras; tās var uzrasties jebkurā brīdī, izjaucot prāmju kustības grafiku un iepriecinot vīndsērfinga cienītājus.
Rudens – Krētā septembrī un oktobrī joprojām pieturas ļoti silts laiks, tomēr vairāk uz ziemeļiem tas var būt lietains un jūra – nemierīga. Sākas medību  un īstās zvejas sezona.
Ziema – mežonīgu vēju šaustītās un jūras bangu apskalotās salas ziemā ir diezgan nemīlīgas. Kafejnīcas ir pārpīldītas ar vīriem, kas spēlē kārtis. Sievietes mēdz nodoties tamborēšanai, zvejnieki svin Agios Nikolaos, viņu svētā aizbildņā dienu, un tad jau sākas gatavošanās Ziemassvētkiem.

RELIĢIJA
Gandrīz visi Grieķijas iedzīvotāji pieder pie grieķu Ortodoksālās baznīcas. Reliģiskie simboli un rituāli dziļi sakņojas grieķu kultūrā un ir sastopami it visur. Jautājums Eisai Orthodox (Vai Jūs esat ortodoksālais kristietis?) ir gandrīz sononīms jatājumam Ellinas eisai  (Vai jūs esat grieķis?). Lielākās reliģiskās minoritātes Grieķijas salās ir musulmaņi Rodas un Kosas salā un katoļi Siras un Tinas salā, tomēr viņu skaits nepārsniedz 1% no valsts kopējā iedzivotāju skaita. Citu reliģiju kulta vietas atrodas galvenokārt Atēnās un to apkārtnē.

VALODA
Venēciešu un Osmaņu kundzības laikā Grieķijas Ortodoksālā baznīca bija tā, kas saglabāja grieķu valodu un ar liturģiju un skolu palīdzību – arī grieķisko identitāti. Skaistā un smalkā grieķu valoda, šī nacionālās identitātes otra nozīmīgā raksturiezīme, ilgi bija pakļauta nesaskaņām starp literāro katharevousa – valodu, kas tika mākslīgi radīta Neatkarības cīņu laikā, - un ikdienas sarunvalodu jeb dimotiki (tautas valodu).

VIETĒJAIS LAIKS
Grieķijas vietējo laiku aprēķina, Grinvičas laikam (GMT) pieskaitot divas stundas, Centrāleiropas valstu laikam – vienu stundu, Ņujorkas laikam – 7, Losandželosas laikam – 10, bet Sidnejas laikam atņemot 8 stundas. Grieķijas laiks sakrīt ar Latvijas laiku.

VAJADZĪGĀS LIETAS
Grieķijā ir pieejami gandrīz visi pakalpojumi un ērtības, tomēr dažas lietas būtu ieteicams paņemt līdzi: jūsu izvēlētā apgabala karti, maiņstrāvas adapteri elektroierīcēm, saulesbrillers un tropu cepuri, līdzekli pret moskītiem, visus jums vajadzīgos medikamentus, kā arī sauļošanās losjunu ar augstu aizsardzības līmeni. Maijā vai oktobrī noderēs džamperis vai jaciņa. Xiemā un pavasarī ieteicams paņemt līdzi lietus mēteli un siltas drēbes.

ELEKTRISKĀS IERĪCES
Grieķijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, izmanto 220 voltu maiņstrāvas spriegumu. Kontaktdakšām ir divi apaļi spraudņi vai trīs apaļi spraudņi tām elektoierīcēm, kurām nepieciešams iezemējums. Grieķijā ir grūti atrast adapterus citvalstu elektroierīcēm, tāpēc paņemiet vienu līdzi.

VIETĒJĀ VALŪTA
Grieķijā ir ieviesta Eiropas kopīga valūta eiro, kas aistāj agrāko drahmu. Naudas maiņu no citām valūtām uz eiro var veikt bankās vai pasta nodaļās.

IEPIRKŠANĀS
Iepirkšanās Grieķijas salās var būt aizraujoša nodarbe, īpaši tad, ja pērkat tieši no ražotāja. Mazajos ciematos amatniecība ir nozīmīgs ienākumu avots, un māju priekšā bieži var redzēt strādājam izšuvējas un mežģīņu darinātājas, bet keramiku darbnīcās – podniekus. Tieši tradicionālie amatnieku izstrādājumi ir visvērtīgākie Grieķijas suvenīri. Ādas izstrādājumu izgatavošana ir īpaši izkopta Krētas salā. Lielākā daļa citu preču Grieķijas salās tiek importēta un pārdota ar ievērojamu uzcenojumu, bet par preces cenu ir iespējams kaulēties.

ĒDIENI UN DZĒRIENI
Ieteicams iegādāties tādas delikateses kā, piemēram, medu, olīvas, pistācijas, garšaugus un garšvielas. Var nobaudīt arī dažādus sierus, piemēram, sāļo fetu (kazas sieru) un saldo anthotyro no Krētas, bet konditorejās var iegādāties smalkmaizītes un cepumus. Grieķija ir pazīstama arī ar saviem vīniem un stiprajiem dzērieniem, tādiem kā brendijs, ouzo (anīsa degvīns), restina (sveķots vīns) un Krētas „ugunsūdens” rakija.